Regulāri dublējiet datorā glabātos datus, lai izspiedējvīrusa infekcija neiznīcinātu jūsu personas datus uz visiem laikiem.
Vislabāk ir izveidot divas rezerves kopijas: vienu, kas tiek glabāta mākonī (atcerieties izmantot pakalpojumu, kas automātiski izveido failu dublējumu) un otru, kas tiek glabāta fiziski (portatīvais cietais disks, zibatmiņa, papildu klēpjdators utt.). Kad beidzat darbu, atvienojiet tos no sava datora.
Windows un Apple piegādā savus datorus ar iebūvētām mākoņa dublēšanas funkcijām, kā piemēram, parasto Windows dublējumu vai Apple Time Machine. Jūsu rezerves kopijas būs noderīgas arī tad, ja nejauši izdzēsīsiet kritisku failu vai radīsies problēmas ar cieto disku.
Neklikšķiniet uz saitēm mēstulēs, negaidītos vai aizdomīgos e-pastos.
Nekad neatveriet nepazīstamu e-pastu pielikumus. Kibernoziedznieki bieži izplata viltus e-pasta ziņojumus, kas ļoti līdzinās e-pastiem no tiešsaistes veikala, bankas, policijas, tiesas vai nodokļu administrācijas. Saņēmēji tiek vilināti noklikšķināt uz ļaunprātīgās saites, kas jau tālāk palaidīs ļaunprātīgo programmatūru viņu sistēmā.
Esiet uzmanīgi, jo jebkurš konts var tikt apdraudēts saņemot ļaunprātīgas saites pat no draugu, kolēģu vai tiešsaistes spēļu partnera e-pasta un sociālo mediju kontiem. Ja saņemtais pielikums šķiet aizdomīgs, labāk pajautāt sūtītājasm par to, izvēloties uzticamu saziņas kanālu, piemēram, tālruņa zvanu.
Izvairieties no personas datu publiskošanas.
Kibernoziedznieki, plānojot izspiedējvīrusa uzbrukumu, mēģinās iegūt jūsu personas datus iepriekš, lai viņu radītais slazds būtu pēc iespējas pārliecinošāks. Viņi to darīs, piemēram, izmantojot pikšķerēšanas e-pastus, kas paredzēti tieši jums.
- Ja saņemat zvanu, īsziņu vai e-pastu no neuzticama vai nepārbaudīta avota, kas pieprasa personisku informāciju, nesniedziet to. Vienmēr pārliecinieties par kontaktpersonas autentiskumu.
- Ja ar jums sazinās uzņēmums, kas lūdz informāciju, ignorējiet pieprasījumu. Tā vietā sazinieties ar uzņēmumu pats, izmantojot pieejamo uzņēmuma kontaktinformāciju oficiālajā tīmekļa vietnē, lai pārbaudītu, vai šis pieprasījums ir bijis patiess.
Esiet uzmanīgs ar sensitīviem datem.
Ar sensitīviem datiem jārīkojas atšķirīgi no ikdienas datiem.
- Ilgtermiņa glabāšanai attēlus, biznesa dokumentus, personas datus utt. izvietojiet uz atsevišķām ierīcēm.
- Izdzēšiet tādus datus, kā piemēram, pagaidu failus, interneta pārlūka vēsturi, vecus foto attēlus/tekstus u.tml., kad tie vairs nav vajadzīgi.
- Pārliecinieties, ka visos kontos tiek izmantotas unikālas un spēcīgas paroles, lai mazinātu zaudējumu apmērus, ja akreditācijas dati nonāk trešo personu rīcībā.
- Regulāri atjauniniet paroles un apsveriet iespēju izmantot paroļu pārvaldnieku.
- Apsveriet arī sensitīvu datņu glabāšanu, kas šifrētas jau lietotāja līmenī (papildu pilna diska šifrēšanai).
Izmantojiet daudzpakāpju autentifikāciju svarīgos tiešsaistes kontos.
Daudzpakāpju autentifikācija ir papildu drošības līmenis, lai pārliecinātos, ka cilvēki, kas mēģina piekļūt tiešsaistes pakalpojumam (piemēram, internetbankai, e-pastam vai sociālo mediju kontiem), ir tie paši, par kuriem viņi uzdodas.
Pēc tam, kad būsiet ievadījis lietotājvārdu un paroli, jums būs jāsniedz papildu informācija (otrais solis). Šai informācijai vajadzētu būt tādai, kurai piekļūt varat tikai jūs, piemēram, kods, kas nosūtīts ar īsziņu, vai kods, ko ģenerējis Autentifikators.
Daudzpakāpju autentifikācija ir pieejama lielākajā daļā tiešsaistes pakalpojumu. Lai gan dažos no tiem tas būs aktivizēts pēc noklusējuma, citos tā būs jāieslēdz manuāli. Pārbaudiet sava konta drošības iestatījumus (to varētu saukt arī par “divpakāpju verifikāciju”).
Esiet piesardzīgs, pārlūkojot internetu, un neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm, uznirstošajiem logiem vai dialoglodziņiem.
Tās ir saites, kuras neatpazīstat vai saites kurās esošie vārdi nav jēgpilni. Noklikšķinot uz tām, jūsu sistēmās var tikt lejupielādēta ļaunprātīga programmatūra, un saite bieži nenovirza uz paredzēto interneta vietni. Ja neesat drošs, meklētājprogrammā pārliecinieties vai tā patiešām pastāv.
Pārlūkojiet un lejupielādējiet tikai programmatūras oficiālās versijas un vienmēr no uzticamām vietnēm.
Ja kaut ko lejupielādējat savā tālrunī vai planšetdatorā, pārliecinieties, ka izmantojat atbilstošus avotus un veikalus, kā piemēram, App Store (Apple) vai Google Play Store (Android). Labākais veids kā noteikt vai tīmekļa vietne ir krāpnieciska, ir pievērst īpašu uzmanību URL. Domēna nosaukumam URL jāsakrīt ar tīmekļa vietnes nosaukumu. HTTPS savienojums un piekaramās atslēgas ikonas parādīšanās ir droša savienojuma pazīmes, bet tas nenozīmē, ka jūs tam varat uzticēties.
Izmantojiet stabilus drošības produktus, lai aizsargātu sistēmu no visiem draudiem, ieskaitot izspiedējvīrusus.
Neizslēdziet ‘heiristiskās funkcijas’, jo tās palīdz noķert izspiedējvīrusu paraugus, kas formāli vēl nav atklāti.
Nekad nepievienojiet nepazīstamas USB atmiņas kartes.
Neievietojiet datorā USB vai citas atmiņas ierīces, ja neesat pārliecināti par to izcelsmi. Kibernoziedznieki, iespējams, ir inficējuši ierīci ar izspiedējvīrusu un atstājuši to publiskā telpā, lai jūs to izmantotu.
Pieslēdzoties publiskajam Wi-Fi tīklam, izmantojiet virtuālo privāto tīklu (VPN).
Kad pieslēdzaties publiskam Wi-Fi tīklam, jūsu ierīce ir mazāk aizsargāta pret uzbrukumiem. Aizsardzības nolūkiem, nelietojiet publisko Wi-Fi konfidenciāliem darījumiem vai izmantojiet drošu VPN.
Pārliecinieties, ka drošības programmatūra un operētājsistēma ir atjaunināta.
Uzstādiet jaunākās operētājsistēmas (OS) vai lietojumprogrammas versijas. Ja programmatūra piedāvā iespēju automātiski uzstādīt atjauninājumus, izmantojiet to.
Neizmantojiet augstas privilēģijas kontus (kontus ar administratora tiesībām) ikdienas darbībās.
Administratora tiesības ļauj lietotājiem uzstādīt jaunu programmatūru un kontrolēt sistēmu darbību. Ikdienas uzdevumus veiciet ar standarta lietotāja kontu. Tas palīdzēs novērst kaitējumu jūsu sistēmai, ja būsiet noklikšķinājis uz ļaunprātīgas datnes vai ja hakeris būs iefiltrējas tīklā.
Windows iestatījumos iespējojiet opciju "Rādīt failu paplašinājumus".
Tas ievērojami atvieglos potenciāli ļaunprātīgu programmu atrašanu. Izvairieties no tādiem failu paplašinājumiem kā “.exe”, “.vbs” un “.scr”. Krāpnieki var sarindot vairākus paplašinājumus, lai slēptu ļaunprātīgo datni, kā piemēram, videoklipu, fotoattēlu vai dokumentu (piemēram, hot-chics.avi.exe vai doc.scr).
Ieslēdziet lokālo ugunsmūri.
Ieslēdziet lokālo ugunsmūri, lai nodrošinātos pret nesankcionētu piekļuvi.
- Apple ierīcēs: Sistēmas preferences > Drošība un konfidencialitāte.
- Windows ierīcēs: Sākt > Iestatījumi > Atjaunināšana un drošība > Windows drošība > Ugunsmūris un tīkla aizsardzība.
Inficēts... Ko darīt tālāk?
- 1) Ja savā datorā atklājat negodīgu vai nezināmu procesu, nekavējoties atvienojiet to no interneta vai citiem tīkla savienojumiem (piemēram, mājas Wi-Fi) - tas novērsīs infekcijas izplatīšanos.
- 2) Nemaksā izpirkumu. Jūs finansēsiet noziedzniekus un mudināsiet viņus turpināt nelegālās darbības. Nav garantijas, ka iegūsiet piekļuvi saviem datiem vai ierīcei, un, visticamāk, nākotnē atkal tiksiet apdraudēts.
- 3) Veicat fotofiksāciju vai ekrānšāviņu ar ekrānā redzamo izpirkuma pieprasījumu.
- 4) Ja ir pieejama, izmantojiet antivīrusu vai citu programmatūru, lai dzēstu izspiedējvīrusu no savas ierīces. Iespējams, jums būs jāpārstartē sistēma drošajā vidē (Safe Mode).
- 5) Izspiedējvīrusa dzēšana neatšifrēs jūsu failus, bet tas jums ļaus veikt turpmākās darbības jaunajiem failiem netiekot šifrētiem.
- 6) Ja jums bija rezerves kopija, atjaunojiet informāciju un izlasiet mūsu ieteikumus, lai novērstu atkārtotu kļūšanu par upuri.
- 7) Ja jums nav rezerves kopijas, apmeklējiet www.nomoreransom.org, lai pārbaudītu, vai jūsu ierīce ir inficēta ar vienu no izspiedējvīrusa variantiem, par kuriem mums ir pieejami bezmaksas atšifrēšanas rīki. Šajā procesā lietderīga būs iegūtā informācija par izspiedējvīrusu.
- 8) Ziņojiet par to savas valsts policijai. Jo vairāk informācijas sniegsiet, jo efektīvāk tiesībaizsardzības iestāde varēs vērsties pret noziedzīgo uzņēmumu.